Jaunumi
Kāpēc ēka jānodod ekspluatācijā?
Interneta žurnāls iTiesības jautā: Kāpēc ēka jānodod ekspluatācijā?
Cik ilgi nekustamo īpašumu drīkst nenodot ekspluatācijā? Kad obligāti jāveic ēkas nodošana ekspluatācijā? Zinām daudzus, kas uzbūvē un dzīvo ekspluatācijā nenodotās ēkās, jo procedūra ir pārāk sarežģīta. Kā to izdarīt iespējami vienkāršāk?
Atbildi sniedz būvniecības tiesību eksperts, zvērināts advokāts Nils Fogels:
Sniedzot atbildi, pieņemts, ka jautājums uzdots saistībā ar 2.grupas 1 vai 2 dzīvokļu dzīvojamām mājām.
Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā var tikt piemērots administratīvais sods no 70 EUR līdz 1400 EUR fiziskajām personām vai no 700 EUR līdz 7100 EUR juridiskajām personām. Tomēr jānorāda, ka administratīvo sodu var piemērot, ja būvinspektors apsekojis objektu un konstatējis, ka būve tiek lietota pirms tās nodošanas ekspluatācijā.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” paredzēts, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz dzīvojamās mājas nodošanai ekspluatācijā ir 8 gadi. Tādējādi dzīvojamā māja jāuzbūvē un ēkas nodošana ekspluatācijā jāveic 8 gadu laikā. Svarīgi atcerēties, ka maksimālā būvdarbu termiņa neievērošana var ietekmēt arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru.
Vispārīgā kārtībā NĪN jāmaksā arī par ekspluatācijā nenodotām dzīvojamām mājām, kas reģistrētas kadastra informācijas sistēmā. Savukārt par dzīvojamo māju, kuras būvdarbu termiņš pārsniedz iepriekšminētos 8 gadus, var būt jāmaksā paaugstināta NĪN likme 3% apmērā, ja to saistošajos noteikumos paredzējusi pašvaldība. Šādu paaugstinātu nodokļa likmi piemēro no nākamā mēneša pēc būvdarbu veikšanas termiņa (t.i., 8 gadi) beigām līdz mēnesim, kad parakstīts akts par dzīvojamās mājas pieņemšanu ekspluatācijā. Ar NĪN likmi 3% apmērā apliek lielāko no 2 kadastrālajām vērtībām – būvei piekritīgās zemes kadastrālā vērtība vai būves kadastrālā vērtība.
Lai uzsāktu procesu būves pieņemšanai ekspluatācijā, būvvaldē jāiesniedz apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai. Attiecīgās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, būvvalde nosaka, kādus tieši dokumentus jāpievieno apliecinājumam. Līdz ar to ieteicams vērsties attiecīgajā būvvaldē, lai noskaidrotu, kādi dokumenti nepieciešami šajā gadījumā.