Jaunumi
Kas līgumā jānorāda par darbinieka profesiju un darba samaksu? | LEADELL Akadēmija
Turpinot rakstu sēriju par darba līgumā iekļaujamo informāciju, aplūkosim ziņas, kas līgumā jānorāda par darbinieka profesiju un darba samaksu.
Jāizvēlas profesija no klasifikatora
Darba likumā (DL) noteikts, ka darba līgumā obligāti iekļaujamas ziņas par darbinieka arodu, amatu, specialitāti (profesiju) atbilstoši profesiju klasifikatoram. Profesiju klasifikators apstiprināts ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, un tā mērķis atbilstoši šo noteikumu 3. punktam ir nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.
Lai atvieglotu profesiju klasifikatora lietošanu, Labklājības ministrijas (LM) interneta vietnē pieejami gan metodiskie norādījumi tā lietošanai, gan meklēšanas rīks nepieciešamās informācijas, piemēram, profesijas vai koda, atrašanai profesiju klasifikatorā.
Lai sagatavotu darba līgumu, darba devējam jāizvēlas viena no profesiju klasifikatorā iekļautajām profesijām ar tai atbilstošo kodu atkarībā no tā, kuras profesijas pamatuzdevumi visprecīzāk sakrīt ar uzņēmuma (darba devēja) attiecīgajam amatam noteiktajiem pamatuzdevumiem. Ja uzņēmumā ir profesija, kuras pamatuzdevumi atbilst dažādiem profesiju kodiem, jāpiemēro profesiju klasifikatorā iekļautais profesijas kods, kuram atbilstošo pamatuzdevumu apjoms ir lielāks par 50%, skaidrots LM sagatavotajos profesiju klasifikatora Lietošanas metodiskajos norādījumos.
Praksē profesiju un tās kodu darba līgumā var norādīt, piemēram, šādi: “Darba devējs pieņem darbinieku jurista amatā (profesiju klasifikatora kods 2611 01)”.
Darba raksturojums nav tikai formalitāte
Vienlaikus ar ziņām par darbinieka profesiju darba līgumā obligāti jāiekļauj arī vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Parasti praksē nolīgtā darba raksturojums ietverts amata aprakstā, lai gan DL nav paredzēta obligāta amata apraksta esamība. Amata aprakstu visbiežāk noformē kā darba līguma pielikumu, un tajā var iekļaut gan profesijas nosaukumu, gan profesiju klasifikatora kodu un darbinieka darba pienākumu uzskaitījumu, gan arī darbinieka pakļautību, tiesības un atbildību, gan arī ziņas par amatam nepieciešamo kvalifikāciju.
Definējot darba pienākumus, darba devējs var izmantot profesiju klasifikatorā attiecīgajai profesijai ietvertos pamatuzdevumus, tos, ja nepieciešams, grozot un papildinot. Tomēr jāuzsver, ka darbiniekam ir saistoši nevis profesiju klasifikatorā amatam noteiktie pamatuzdevumi, bet gan darba pienākumi, kas iekļauti darba līgumā norādītajā nolīgtā darba raksturojumā (amata aprakstā).
Uz to 2015. gada 17. novembra spriedumā lietā C29607115 norādījusi arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, uzsverot, ka profesijas norādīšana darba līgumā atbilstoši profesiju klasifikatoram nenosaka darbinieka darba pienākumus, bet gan no tā izriet, kādi varētu būt darbinieka pamatuzdevumi konkrētajā amatā un pamatprasības, kas nepieciešamas darba pienākumu izpildei. Konkrētajā gadījumā prasītāja darba pienākumi norādīti darba līgumā un amata aprakstā un ir darbiniekam saistoši, tātad viņam tie jāpilda. Ja darbiniekam būtu saistoši tikai profesiju klasifikatorā norādītie konkrētajai profesijai atbilstošie pamatuzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības, darba līgumā varētu norādīt tikai darbinieka profesiju atbilstoši profesiju klasifikatoram un darbinieka pienākumos ietilptu tikai attiecīgajai profesijai noteiktie pamatuzdevumi, neņemot vērā katrā darbavietā konkrētajam amatam piemītošo specifiku.
Jānorāda, ka darba raksturojums ir ne tikai formāla likuma prasība, bet darbu raksturojoša amata apraksta esamība arī rada noteiktību pušu savstarpējās attiecībās, jo gan darba devējam, gan darbiniekam ir saprotami attiecīgā amata pienākumi, atbildība utt. Tāpat amata apraksts un tā saturs noder, risinot darbinieku un darba devēju strīdus par pienācīgu darba pienākumu izpildi, darba devēja rīkojumiem par papildu uzdevumu izpildi, kuru ietvaros var tikt vērtēts, kādi pienākumi darbiniekam ir uzdoti un vai tie tiek pildīti, kā arī analizējot, vai darba devējs, paredzot kādus uzdevumus, nav noteicis papildu darbu, u.tml.
Alga jānorāda vienmēr
Papildus profesijai darba līgumā jānorāda arī darba samaksas apmērs, t.i., darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu. Darba samaksas jēdziens ietver darba algu, piemaksas, kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (DL 59. pants).
Savukārt darba algas jēdziens DL nav iekļauts, uz ko 2012. gada 20. decembra spriedumā lietā SKC-2268/2012 norādījis arī Senāts. Proti, DL nav precīzi definēts jēdziens “darba alga”, taču šī jēdziena saturs izriet no likuma 61. un 62. panta. Darba alga ir darba samaksas pamatelements, tā ir atlīdzība par darbu, tātad tieši saistīta ar darbinieka pienākumu veikt darbu, nevis kādiem īpašiem papildu apstākļiem, un darba devējam ir pienākums to izmaksāt regulāri.
No tā secināms, ka darba alga kā darba samaksas pamatelements līgumā jānorāda vienmēr. Turklāt atbilstoši DL darbiniekam noteiktā alga normālā darba laika ietvaros nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto. Minimālās mēneša algas apmērs un stundas tarifa likme paredzēta MK noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Savukārt citas darba samaksas sastāvdaļas līgumā ietver atkarībā no apstākļiem, piemēram, ja to izmaksa paredzēta likumā vai darba devēja lēmumā. Piemēram, no Senāta 2013. gada 28. novembra sprieduma lietā SKC-1770/2013 iziet tādi darba samaksas elementi kā darba alga un autoratlīdzība, Senātam norādot, ka līgumu slēgšanas brīvības princips ļauj darbiniekam un darba devējam noteikt darba samaksu kombinēti, ietverot tajā gan nemainīgu darba algas summu, gan mainīgu summu autora atlīdzības veidā par darba līgumā paredzēto autora darba radīšanu.
Aplūkojot darba samaksas atspoguļošanu līgumā, vērts minēt, ka DL nav noteikts, vai darba samaksa jānorāda kā summa pirms nodokļu samaksas (bruto summa) vai pēc nodokļu samaksas (neto summa), tomēr praksē darba samaksu biežāk norāda tās apmērā pirms nodokļu samaksas. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2013. gada 13. novembra spriedumā lietā C33296513 norādījusi, ka saskaņā ar DL 71. pantā noteikto, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Līdz ar to secināms, ka DL normās nav paredzēts darba samaksas u.c. ar darba attiecībām saistītu maksājumu apmēru pirms to izmaksas norādīt atsevišķi pēc nodokļu samaksas. Tomēr, kā to norādījuši arī DL komentāru autori, gan situācijās, kad darba samaksa norādīta kā bruto summa, gan tad, ja tā norādīta kā neto summa, svarīgi to precīzi noregulēt līgumā.
Papildus jāņem vērā, ka konkrētas darba samaksas apmēra norādi līgumā var aizstāt arī ar atsauci uz darba samaksu regulējošiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem (DL 40. panta 3. daļa). Tādējādi, piemēram, ja darba samaksas apmērs izriet no normatīvā akta, darba līgumā var iekļaut tikai atsauci uz konkrētā normatīvā akta noteikumiem.
Jāmaksā divreiz mēnesī
Papildus darba samaksas apmēram darba līgumā jānorāda arī darba samaksas izmaksas laiks. Atbilstoši DL 69. pantam darba samaksa izmaksājama ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja vien puses nav vienojušās par izmaksu reizi mēnesī. Tādējādi ar pušu vienošanos darba līgumā var arī noteikt, ka darba samaksa tiek izmaksāta vienu reizi mēnesī, piemēram, katra mēneša 10. datumā. Vienlaikus var piekrist arī DL komentāru autoru noradītajam, ka praksē darba devējs un darbinieks var vienoties arī par biežāku izmaksu, piemēram, katras nedēļas beigās.
Turklāt, analoģiski kā darba samaksas gadījumā, arī ziņas par darba samaksas izmaksas laiku var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, vai arī ar norādi uz darba kārtības noteikumiem.
Ko darīt, ja rodas neskaidrības vai sarežģījumi ar darba līgumu?
Ja Jums ir nepieciešama palīdzība darba tiesību jautājumos, aicinām sazināties ar mūsu biroja advokāti Ilzi Jankeviču.
LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās advokāte Ilze Jankeviča. Ilzei ir padziļinātas zināšanas darba tiesību jomā, tāpēc viņa labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem. Rakstu sērijas nākamajā daļā aplūkosim pārējās darba līgumā obligāti un fakultatīvi iekļaujamās ziņas.
Subscribe to Leadell's Newsletter
