Jaunumi
Kad līgumā drīkst noteikt pirmās instances tiesu strīdu gadījumiem? | LEADELL Akadēmija
Atbildi sniedz zvērināta advokāte un partnere Ilze Jankeviča:
Kādos gadījumos līgumos tā slēdzēji drīkst vienoties par pirmās instances tiesu?
30.panta 1.daļā paredz, ka, slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.
Puses līgumā tiesīgas vienoties par pirmās instances tiesu, kurā tiks izskatīti no līguma izrietošie strīdi, ja vien šāda vienošanās nav ierobežota ar likumu. Vienošanās iekļaujama jau līguma tekstā, un tā var būt attiecināma tikai uz līgumstrīdiem. Turklāt CPL noteikts, ka ar pušu vienošanos nevar grozīt izņēmuma piekritību, kas noteikta CPL vai citos likumos.
Likumā paredzētie ierobežojumi:
- prasībām par īpašuma tiesībām un jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasībām par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai šo tiesību dzēšanu un mantas izslēgšanu no aprakstes akta;
- kreditora prasībām pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki.
Papildus izņēmumi:
- sevišķās tiesāšanās kārtības lietām, piemēram, lietām par juridisko faktu konstatēšanu, maksātnespējas procesa lietām u.c.,
- lietām par saistību izpildi tiesas ceļā, piemēram, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.
Kad vienošanos var atzīt par spēkā neesošu?
Ja līgums tiek slēgts ar līdzēju, kas uzskatāms par vājāku līgumslēdzēju pusi, piemēram, darbinieku darba tiesiskajās attiecībās, tad vienošanās par līgumisko piekritību nevar būt tāda, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Pretējā gadījumā vienošanos var atzīt par spēkā neesošu.
LEADELL Akadēmijā ar savām zināšanām dalījās Ilze Jankeviča – zvērināta advokāte un partnere. Ilzei ir padziļinātas zināšanas un plaša pieredze darba tiesību jomā, tāpēc viņa labprāt ar savu padomu palīdz rast atbildes uz darba ikdienā bieži sastopamiem jautājumiem.