Jaunumi

LEADELL juridiskie biroji ir sagatavojuši salīdzinošu pārskatu par svarīgākajiem e-rezidences sistēmu aspektiem Baltijas valstīs. Igaunija ir pirmā valsts, kura ieviesusi un ārvalstniekiem piedāvā e-rezidences sistēmu, caur kuru jebkuras valsts iedzīvotājs, kurš strādā attālināti un nav piesaistīts savai dzīvesvietai, var dibināt un vadīt uzņēmumu/s Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Sekojot Igaunijas piemēram, arī Latvija un Lietuva uzsāk savas e-sistēmas. 2021. gadā ārvalstniekiem pavērušās iespējas saņemt elektronisko identifikācijas dokumentu (turpmāk – eID) ar kura palīdzību tie varēs piekļūt attiecīgās valsts elektroniskajiem pakalpojumiem.

Galvenie aspekti par e-rezidences sistēmas statusu katrā no Baltijas valstīm

Igaunija bija pirmā valsts, kura piedāvāja jebkuras valsts fiziskai personai pieejamu e-rezidences sistēmu. Lielākā daļa e-rezidentu ir uzņēmēji, kas vēlas dibināt un vadīt uzņēmumu ES. Šos uzņēmējus raksturo iespēja strādāt attālināti bez piesaistes savai dzīvesvietai. Šobrīd Igaunijā šī sistēma darbojas –  63 000 e-rezidentu no 174 valstīm ir nodibinājuši vairāk nekā 16 000 uzņēmumu. Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no pieteikuma iesniedzēja izvēlētās saņemšanas vietas, taču tas ir robežās no 100 līdz 120 euro.

Latvijā 2021. gada 28. jūnijā darbību uzsāka Fizisko personu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Šī sistēma nav “e-rezidence” vārda tiešā nozīmē, tomēr tās darbības principi atbilst e-rezidences pamatnostādnēm. Līdz ar Reģistra darbības uzsākšanu jebkurš ārvalstnieks var reģistrēties, iegūt savu personas kodu, t.i., identifikāciju, lai kā jebkurš iedzīvotājs izmantotu valsts elektroniskos pakalpojumus. Reģistrējoties, ārvalstniekiem tiks piešķirtas tiesības noformēt ārzemnieka eID karti. Maksa par šo personas apliecību ir noteikta 80 euro apmērā.

Lietuvas iecere uzsākt e-rezidences sistēmu 2021. gada janvārī tika aizkavēta, jo Lietuvas valsts iestādēm bija jāatjaunina un jāpielāgo esošās sistēmas un platformas. Tādēļ, šobrīd sistēma vēl nedarbojas. Pēc e-rezidences sistēmas ieviešanas,ārvalstnieki varēs iegūt e-rezidenta statusu, un tiem būs iespēja brīvi izveidot uzņēmumus, atvērt bankas kontus un deklarēt nodokļus tiešsaistē. Maksa par elektroniskās identifikācijas un paraksta ierīces izsniegšanu Lietuvā būs 90 euro.

E-Rezidences sistēmu izveide un darbība

Igaunijā programma tika uzsākta jau 2014. gada 1. decembrī. Kā minēts iepriekš, Igaunijā e-rezidences jēdziens ir populārs, ņemot vērā, ka e-rezidentu skaits pārsniedz 63 000. Savukārt Lietuvā sistēma vēl nedarbojas. Lietuvas parlaments 2019. gada jūlijā pieņēma likumu par e-rezidences sistēmas izveidi. Lietuvai e-rezidences programma bija jāuzsāk 2021. gada janvārī, taču tās uzsākšana tika aizkavēta, jo Lietuvas valsts iestādēm bija jāatjaunina un jāpielāgo esošās sistēmas un platformas.  Tikmēr 2021. gada 28. jūnijā Reģistrs uzsāka darbību Latvijā. Būtiskākā izmaiņa, kura stājas spēkā, ir tā, ka turpmāk visi ārzemnieki tiks reģistrēti vienotā reģistrā. Līdz ar to tiks palielinātas iespējas ārvalstniekiem Latvijā iegūt elektronisko parakstu un piekļūt administratīvajiem, sabiedriskajiem un komerciālajiem pakalpojumiem.

E-rezidenta statusu ieguvušiem ārvalstniekiem pieejamie pakalpojumi

Elektroniskais ID jeb eID ir būtiska nepieciešamība, lai piekļūtu Igaunijas e-pakalpojumiem, kuriem nepieciešama autentifikācija. Igaunijā eID tiek izmantots dažādiem pakalpojumiem, tostarp uzņēmumu reģistrācijai Igaunijā (kā arī biznesa uzturēšanai ES) caur tiešsaistes pakalpojumiem no jebkuras vietā pasaulē; uzņēmuma bankas konta atvēršanai; piekļuvei starptautisko maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PayPal, Braintree, u.c.); parakstīto dokumentu nosūtīšanai; nodokļu deklarēšanai; piekļuvei digitālajām e-datnēm (juridiskām procedūrām un saziņai ar tiesām), utt.

Savukārt Latvijā un drīzumā arī Lietuvā sistēmas ļaus ārvalstniekiem piekļūt dažādiem administratīviem, sabiedriskiem un komerciāliem pakalpojumiem. Līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijas sistēma ļauj ārvalstniekiem piešķirt individuālu personas kodu – ārvalstnieki varēs pieteikties ārzemnieka eID kartei – tādējādi nodrošinot iespēju pilnībā izmantot valsts e-pakalpojumus, elektronisko parakstu, e-adresi, utt. Savukārt, Lietuvā ārvalstnieki tiešsaistē un attālināti varēs dibināt uzņēmumus, atvērt bankas kontus un deklarēt nodokļus.

Personas, kuras var pieteikties e-rezidenta statusa piešķiršanai

Lietuvā e-rezidenta statusa piešķiršanai var pieteikties vismaz 18 gadus vecs ārvalstnieks, kurš vēlas izmantot nacionālos e-pakalpojumus. Tikmēr Igaunijā un Latvijā prasības ir specifiskākas. Igaunijā – persona, kurai ir pamatota interese izmantot Igaunijas valsts e-pakalpojumus un kura: (i) ir ārvalstnieks bez uzturēšanās atļaujas vai uzturēšanās tiesībām Igaunijā; (ii) nav ārvalstnieks, kurš uzturas Igaunijā saskaņā ar Starptautiskās militārās sadarbības likumu un kuram ir derīga personas apliecība vai uzturēšanās atļauja.  Latvijā statusam var pieteikties ārvalstnieks, kuram ir tiesiska saikne ar Latviju; kurš vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomiskas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību; vai kurš vēlas saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā elektroniski.

E-rezidenta statusa pieteikuma izskatīšana

Lēmums par e-rezidenta statusa piešķiršanu Lietuvā tiek pieņemts nekavējoties automātiskā formā. Tikmēr Latvijā, valsts iestādes darbinieks, kurš Reģistrā ievada informāciju par personu, pārbaudīs šīs informācijas atbilstību personu apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā (ja vien dokumenti nav parakstīti ar ES, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā izsniegtu elektroniskās identifikācijas līdzekli).

Savukārt Igaunijā vidējais apstrādes laiks ir 20 kalendārās dienas, taču PBS (Policijas un robežsardzes pārvalde) patur tiesības termiņu pagarināt, ja to uzskata par nepieciešamu. Šajā laikā PBS var sazināties ar pieteikuma iesniedzēju caur e-pastu, lai iegūtu papildu informāciju. Ja pieteikuma iesniedzējs šādu informāciju nesniedz, PBS ir tiesības pieteikumu noraidīt.

Iemesli atteikumam piešķirt e-rezidenta statusu

Latvijā e-rezidenta statuss netiek piešķirts personai, kura neatbilst kritērijiem, kas uzskaitīti sadaļā “Kas var pieteikties e-rezidenta statusa saņemšanai,” un personai, kurai nav plānota ilgtermiņa tiesiskā saikne ar Latviju. Tajā pašā laikā Lietuvā statuss netiek piešķirts, ja cita Šengenas valsts centrālajā sistēmā ir ievadījusi brīdinājumu par ieceļošanas atteikumu attiecībā uz ārzemnieku vai viņš/viņa ir iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Lietuvas Republikā. Analoģiski Igaunijā pieteikums tiek noraidīts, ja persona apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību; pastāv pamats saimnieciskās darbības aizliegumam; persona nav identificēta.

E-rezidenta statusa termiņš

Lietuvā (ja nav pamata nepiešķirt statusu) e-rezidenta statuss ārzemniekam tiek piešķirts uz 3 gadiem, savukārt Igaunijair noteikusi garāku e-rezidenta digitālā ID derīguma termiņu – 5 gadi. Papildus tiek ieteikts pieteikties jaunam dokumentam vismaz 2-3 mēnešus pirms esošā dokumenta termiņa beigām. Savukārt Latvijā Reģistra likums paredz, ka Reģistrā iekļautās ziņas par personu netiek dzēstas, proti, fizisko personu identifikācija un datu apstrāde nav terminēta.

E-rezidenta statusa pieteikuma iesniegšanas kārtība

Igaunija:

1. Apkopojiet dokumentus: ārvalstniekam jāsagatavo ceļošanas dokumenta (pases vai ES personas apliecības) kopija; digitālā fotogrāfija; rakstisks paskaidrojums, kāpēc pretendents piesakās uz e-rezidenci; CV; informācija par līdzšinējo uzņēmējdarbību; kredītkarte (valsts nodevu apmaksai).

2. Iesniedziet pieteikumu tiešsaistē: ārvalstniekam jāizveido konts vietnē eresident.politsei.ee, izmantojot pieteikuma iesniedzēja e-pastu (pieteikšanās caur starpnieku, piemēram, advokātu biroju, nav atļauta). Pieteikuma veidlapā pretendentam jāizvēlas saņemšanas vieta, kurā tiks paņemts e-rezidences komplekts.

3. Pieteikuma apstrādes veikšana: apstrāde parasti ilgst no 8-30 kalendārajām dienām. Pretendents var piekļūt savam e-rezidences pieteikuma profilam un tiešsaistē sekot līdzi pieteikuma statusam.

4. Paņemiet e-rezidences komplektu: ārvalstniekam jāpaņem komplekts sešu mēnešu laikā kopš tas ir pienācis izvēlētajā saņemšanas vietā (saņemšanas vietas atrodas visā pasaulē, ieskaitot oficiālās vēstniecības). Pretendentam komplekts jāpaņem personīgi, jo ir nepieciešami viņa pirkstu nospiedumi.

Latvija

1. Iesniedziet pieteikumu: ārvalstniekam jāiesniedz dati par sevi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vai ar to saistītajām iestādēm (pašvaldībām, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, u.c.).

2. Ieraksta izdarīšana Reģistrā: viena no iepriekš minētajām iestādēm izdarīs ierakstu Reģistrā, pamatojoties uz ārvalstnieka iesniegumu. Ārvalstnieks iesniegumu un pamatojošos dokumentus var iesniegt personīgi, pa pastu vai elektroniski.

3. Likumības pārbaudes veikšana: informācija par ārvalstnieku tiks iekļauta, ja personu apliecinošiem dokumentiem ir juridisks spēks Latvijā, t.i., dokumenti tiks identificēti iestādē, pārstāvniecībā, pie zvērinātā notārā vai elektroniski eIDAS regulas ietvaros.

4. Ja ārvalstnieks neatrodas Latvijā: gadījumā, ja persona atrodas ārvalstīs un vēlas, lai par viņu iekļauj ziņas Reģistrā, pieteikums jāiesniedz Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kas veiks personas identitātes pārbaudi un pārsūtīs dokumentus ziņu iekļaušanai Reģistrā.

Lietuva

1. Iesniedziet pieteikumu tiešsaistē: ārvalstniekam caur Lietuvas Migrācijas informācijas sistēmas (MIGRIS) starpniecību jāaizpilda un jāiesniedz pieteikums Lietuvas Republikas e-rezidenta statusa piešķiršanai.

2. Veiciet apmaksu: ārvalstniekam jāveic valsts nodevas – 90 euro – apmaksa par pieteikuma iesniegšanu Lietuvas Republikas e-rezidenta statusa piešķiršanai un elektroniskās identifikācijas, kā arī, elektroniskā paraksta līdzekļu izsniegšanai.

Baltijas apskatu sagatavoja LEADELL Baltijas valstu pārstāvji Katarina Talumäe (Igaunija), Kārlis Vītols un Paula Paidere (Latvija),  Artūras Liutvinas un Kamilė Žilinskytė (Lietuva)

LEADELL Baltijas apskats ir reizi ceturksnī izdots informatīvs ziņu idevums ar salīdzinošiem datiem par aktuālu tēmu Baltijas valstu vidū.